Man gadījusies neparedzēta mīlestība ar lielu vecuma starpību: vai šeit ir vieta īstām jūtām un vai tas ir uz ilgu
Sveikas, meitenes, puiši… . Izlēmu padalīties ar to, kas sen griežas galvā, bet neatradās vārdi. Man ir 38, bet viņam 54. Viņu sauc Mārtiņš. Jā, lūk tā, man pašai šie cipari duras acīs. Tas nav stāsts no romāna, bet drīzāk mēģinājums saprast, kas vispār notiek. Kad viss sākās, es pat nedomāju, ka manā dzīvē varētu rasties tāds sižets. Agrāk mani nepiesaistīja ievērojami vecāki vīrieši, bet šeit… kaut kas “noklikšķēja”.
Un es nekļūdījos, lūk, kas dara bažīgu. Vīrieši, kas bija agrāk, bija vienkārši kā piedzīvojums. Pirmais vīrs ir kā dzīves kļūda, man no viņa ir divi bērni. Alimentus maksā pēc lēmuma, vispār bērnu lietās piedalīties nevēlas. Es būtu tikai priecīga, ja viņš ar tiem pavadītu vairāk laika, bet viņam vienalga. Turpretī mans vīrietis — otrādi.
Viņam pašam bērni jau pieauguši, esmu ar viņa dēliem pazīstama — labi puiši. Viens ārzemēs, otrs tāpat kā tētis ir jurists. Tātad, viņš ar manējiem gan filmas apspriež, gan pie sporta pieradina. Viņi sākumā pretojās, bet pēc tam es arī pati uzsēdos uz riteņa, un mēs pat visi kopā braucam upes palienē. Un pat praktizējam ilgus ceļojumus ar velosipēdiem. Un viņš kā vīrietis ir spēcīgs. Ir maigums, kas ieskauj kā silta sega, lielas rokas, pats liels.
Ir brīži, kad viņa pieredze, gudrība, pat skumjas aiz muguras — šķiet kā vesels visums, kurā gribas ienirt. Bet līdz ar to — smagums. It kā es nejauši būtu paņēmusi svešu mugursomu un nestu to, nezinot, kas ir iekšā. Viņa problēmas, bailes, šaubas (un to 54 gados nav maz) pēkšņi kļūst par daļu no manām domām. Un es pieķeru sevi pie jautājuma: vai esmu tam gatava 38 gados?
Viņš ir aktīvs un pat vairāk, nekā man vajag. Varbūt tas ir viņa veids, kā sev pierādīt, ka gadi nav spriedums? Vai arī kompleksi, par kuriem viņš klusē? Es pati esmu nepieredzējusi attiecībās ar vīriešiem, kuri ir vecāki, un šī vilkme pie viņa biedē: kāpēc velk pie cilvēka, kurš varētu būt… tēvs?
Agrāk nekas tāds ar mani nebija noticis. Lai gan man ir skaidrojums. Tas ir mans, varbūt arī nepareizs, bet tas ir. Lieta tāda, ka mans tētis aizgāja viņsaulē, kad man bija 8 gadi. Tēti man aizstāja viņa brālis, mans tēvocis. Tētiņu es ļoti mīlēju, ļoti pēc viņa stipri skumstu vēl joprojām. Mamma apprecējās otrreiz un pat saņēmās uz vēl vienu bērnu, manu brāli. Un visa uzmanība tika koncentrēta viņam.
Bet tēvocis Andris sāka man palīdzēt. Viņa dēls, kurš ir gadu vecāks par mani, kļuva par manu sargu skolā, pastāvīgi kāvās manis dēļ, palīdzēja, glāba. Bet viņa meita, kura ir gadu jaunāka, kļuva par manu labāko draudzeni, un mēs ar viņu draudzējamies vēl joprojām. Esam gan māsas, gan draudzenes, un mums ir tādi noslēpumi, ka mēs vienkārši zinām viena par otru visu.
Tātad, iemīlēšanās tēvocī Andrī man nebija. Bet esmu viņam ļoti pateicīga par to, ka viņš ņēma mani savā ģimenē, mēs visi kopā braucām pie dabas. Nekādas atšķirības starp saviem bērniem un mani viņš netaisīja. Varēja arī sarāt par sliktu atzīmi. Ap 13 gadu vecumu mamma vispār no manis atsvešinājās, tur bija brālis, viņam visa uzmanība, jo viņam skola, sacensības. Zēns viņš ir ļoti labs, un patēvs arī ļoti labs. Esmu viņiem ļoti pateicīga.
Viņi ar mammu dzīvo mierīgi, viss ir labi. Ar savu jaunāko brāli man ir lieliskas attiecības. Bet lūk, kas ir. Tēvocis Andris sāka aizrauties ar ne to labāko dzīvesveidu pirms četriem gadiem. Bet tagad aizbrauca uz ārzemēm, mēģina aizbēgt no visa, raksta no turienes, un mēs visi pēc viņa stipri skumstam un ļoti par viņu pārdzīvojam. Tā ka vīrieši man apkārt visi ir bijuši labi. Bet ar Mārtiņu pasaule apgriezās kājām gaisā. Viss ir citādi.
Pirms un pēc. To tā arī sauc
Ir arī maģija. Tā pati, par kuru raksta grāmatās: kad sastapšanās apgāž visus šablonus. Viņš pārsteidz ar zināšanām par pasauli, emocijām, par kādām nobriedušos vīriešos es pat nenojautu. No kurienes viņā ir šī jūtu plūsma pret mani? Un uzreiz arī bailes. Un galvenais — vai uz ilgu? Vai tas ir īslaicīgs uzplaiksnījums, pēc kura paliks tikai tukšums? Viņš ir sportisks, viņš ir bijis riteņbraukšanas treneris, turklāt pats bijušais speciālists un vēl tagad nedaudz trenē.
Meitenes, varbūt kādai bija līdzīga pieredze? Kā jūs tikāt galā ar 15+ gadu starpību? Kā nenogrimt svešās problēmās un saglabāt sevi?
Vai varbūt šādām attiecībām lemts kļūt par mācību stundu, nevis stāstu gadiem ilgi? Nenosodu neviena izvēles — vienkārši meklēju atbildes. Un jā, reizēm gribas ticēt, ka maģija ir spēcīgāka par cipariem… Un jā, mēs ar viņu iepazināmies, kad ar māsu vedām viņas dēlu uz riteņbraukšanas sekciju. Es kaut kā uzreiz sapratu, ka viņš ir tas vīrietis, kas man vajadzīgs.
P.S. Un ja godīgi, bail domāt, ko cilvēki runā aiz muguras. Bet vēl baisāk — kādu dienu pamosties ar domu, ka esmu atteikusies no kaut kā īsta baiļu dēļ.
Vīrieši, kāpēc jūs izvēlaties jaunas sievietes? Lūdzu, bez nepieklājīgiem komentāriem, par to tāpat viss ir skaidrs. (Patiesi pateicīga par jebkādām domām, pat skarbām. Esmu gatava visu izlasīt.)
9 Citāti par vīriešiem un jaunām sievietēm
1.Nobriedis vīrietis dāvā sievietei mieru. Viņš nemāca viņai dzīvot — viņš sargā viņas dzīvi. — Faina Raņevska
2.Vīrietim jābūt vecākam par sievieti — kaut vai par dažiem gadiem. Tas dod viņam iespēju kļūt viņai par balstu, nevis par vienaudzi-konkurentu. — Ērihs Marija Remarks
3.Sieviete uzplaukst blakus tam, kurš ir gudrāks par viņu. Vecums šeit ir tikai instruments, nevis garantija. — Andrē Moruā
4.Jaunībā mums vajag nevis vienaudžus, bet tos, kuri palīdzēs mums izaugt. Reizēm tas ir vīrietis, kurš ir vecāks un pacietīgāks. — Simona de Bovuāra
5.Vīra gudrība ir aizsardzība sievai. Bet kur ņemt gudrību, ja ne gados? — Ļevs Tolstojs
6.Viņš bija vecāks, un tas mani piesaistīja. Viņa acīs es redzēju nevis cīņu, bet pārliecību — to, kas sievietē rada spārnus. — Agata Kristi (no viņas romāna “Nepabeigtais portrets”).
7.Vecuma starpība ir pieredzes starpība. Bet pieredze ir labākais skolotājs mīlestībai. — Onorē de Balzaks.
8.Lai viņš ir vecāks. Lai iemāca viņai nebaidīties no laika — jo viņš jau ir izgājis cauri tā ugunij. — Paulu Koelju
9.Jaunības sirdij ir vajadzīgs pavadonis. Kurš gan labāks par to, kurš zina ceļu? — Viktors Igo
Un jā, sievietes, kuras saka par to, ka “fui, vecs” un tamlīdzīgas lietas, attiecas pret vīrieti tieši kā pret ārējo izskatu. Viņām vairāk no vīrieša neko nevajag. Primitīvi.
Liela gadu starpība attiecībās bieži vien liek apkārtējiem meklēt slēptus motīvus — naudu, kompleksus vai tēva tēla meklējumus. Taču patiesībā katras attiecības ir unikāls mikrokosmoss. Ja šis vīrietis spēj sniegt drošības sajūtu tavam bērniem un iedvesmot tevi pašu sēsties uz velosipēda, tas jau ir daudz vērtīgāk par sausiem skaitļiem pasē.
Bailes par nākotni ir dabiskas, taču tās nedrīkst kļūt par vienīgo vadmotīvu. Dzīvē neviens nevar garantēt “mūžīgi”, neatkarīgi no tā, vai partneris ir vienaudzis vai vecāks. Galvenais ir tas, vai šobrīd tu jūties pilnīga un mīlēta. Kā mēdz teikt: “Svarīgi nav gadi tavā dzīvē, bet dzīvība tavos gados.”
